Pāriet uz galveno saturu
  • Jaunumi
  • Asociācija
    • Iestāšanās asociācijā
  • Par flautistiem
  • Galerijas
    • Koncerts "Strautiņš un Bahs"
    • Flautistu dienas Ventspilī 22.10.2014.
    • Asociācijas atklāšanas koncerts 20.08.2014.
  • Meistarklases/Konkursi
  • Kontakti

Jānis Morics "FLAUTAS SPĒLES ATTĪSTĪBAS VĒSTURE LATVIJĀ"

16. aprīlis, 2015 pl. 22:44

                                                                                                               


Redaktora priekšvārds.

Flautists Jānis Morics (1925-1987) daudzus gadus bija mans kolēģis Latvijas Radio simfoniskajā orķestrī – šis orķestris ir saucies arī Latvijas PSR Radio un televīzijas simfoniskais orķestris, Latvijas PSR Televīzijas un Radio simfoniskais orķestris, Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, tagad Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Kopīgi strādājām arī toreizējā Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā. 1970-to gadu beigās un 80-tajos gados viņš sāka aktīvi pievērsties Latvijas Konservatorijas un Latvijas flautas spēles vēstures pētniecībai cerībā, ka izdosies savus darbus publicēt iespiestā veidā. Citu iespēju (internets) toreiz vēl nebija. Ar saviem atradumiem arhīvos viņš labprāt iepazīstināja mani un es viņam savukārt sniedzu informāciju, kas bija manā rīcībā. Jāņa Morica negaidītā nāve 1987.g.19.novembrī pārtrauca šo darbu. Viņa arhīvs galvenokārt palika ģimenes rīcībā un šobrīd jau ir gājis zudumā. Man ir saglabājušies Jāņa darbu atsevišķi rokraksti un kopijas. Ar vienu šādu darbu tagad jūs iepazīstinu. Tekstu autors, domājams, vēl bija paredzējis slīpēt un papildināt. Informācija šajā darbā beidzas ar 1982.gadu.

Autora tekstu esmu atstājis gandrīz neskartu, labojot vien dažu vēsturisku notikumu padomisko traktējumu, bez kā toreiz nevarēja iztikt, un atsevišķus faktus, par kuru pareizību esmu pārliecināts.

Ceru, ka šis Jāņa Morica darbs sniegs Latvijas flautistu jaunākajai paaudzei ieskatu par jau stipri aizmirstu periodu Latvijas flautas spēles vēsturē.

                                                                          Vilnis Strautiņš


Latvijas Nacionālā Opera

Latviešu profesionālo flautistu darba gaitu pirmsākumi meklējami apmēram ap 1900. gadu, jo pirms tam simfoniskajos un teātra orķestros darbojas galvenokārt citu tautību mūziķi – visvairāk vācieši.

Pirmo latviešu profesionālo flautistu pedagogs bija vācietis Otto Jungs, Rīgas Ķeizariskās mūzikas skolas pedagogs un Vācu teātra orķestra solists, pats kādreizējās Maskavas Valsts konservatorijas profesora V.Krečmana audzēknis. Otto Jungs darbojās Rīgā līdz Pirmajam pasaules karam, strādāja arī Zīgerta 1. Rīgas mūzikas institūtā. Pie viņa ir mācījušies vēlāk ievērojami flautisti Jānis Neimanis (1878 – 1941), Antons Sulgars – Šutinskis (1890 – 1975), Kārlis Štrāls (1893 – 1965), Vladimirs Grigorjevs (1895 – 1976).

Diemžēl, nav saglabājušās ziņas par pirmā latviešu simfoniskā orķestra Eifonija, vēlākā Rīgas Jaunā teātra orķestra, kā arī 1913. gadā Pāvula Jurjāna vadībā nodibinātās Latviešu operas orķestra mūziķiem-flautistiem.

Latvijas Nacionālās Operas orķestra flautu grupā no dibināšanas 1919.gadā strādāja Jānis Neimanis (līdz 1940. gadam) un neilgu laiku (1919-1922) Vladimirs Grigorjevs ar Antonu Sulgaru-Šutinski. 1922.gadā savu darbību šeit sāka pirmais Latvijas konservatorijas doc. J.Neimaņa flautas klases tā paša gada absolvents Jānis Klēbaks (1900-1963). No 1923. līdz 1935.gadam operas orķestrī darbojas Kārlis Štrāls, vēlākais Latvijas Radio orķestra ilggadīgais flautu grupas koncertmeistars un J.Vītola Latvijas konservatorijas pedagogs. Neilgu laiku minētajā orķestrī darbojās arī 1924.g. konservatoriju beigušais flautists Andrejs Puščins. 1934.gadā Operā sāka strādāt Latvijas konservatoriju ar laureāta diplomu beigušais Arnolds Šturms, kurš pēc vecākā docenta Jāņa Neimaņa emigrēšanas uz ārzemēm no 1941. līdz 1944. gadam vadīja arī flautas klasi konservatorijā. 1938.gadā flautu grupas skaitliskais sastāvs tika palielināts un tās darbā iesaistījās konservatorijas absolvents Boriss Bergs (dz. 1916.g.) 1940.gadā, jau padomju okupācijas varas laikā no Igaunijas dzimtenē atgriezās Antons Sulgars un arī iesaistījās darbā Operas un baleta teātra orķestra flautu grupā kā koncertmeistars. Tas notika neilgi pirms J.Neimaņa emigrēšanas. A.Sulgars 1914.-1915. gados mācījies Pēterburgā pie ievērojamā flautista Vladimira Cibina (1877-1949), kļuva ilgus gadus par mūsu Operas un baleta teātra vadošo flautistu, savas zināšanas sniedzot tālāk saviem jaunākiem kolēģiem Viktoram Vanagam (operas teātra orķestrī no 1945.gada) un Jānim Moricam (no 1950.gada), un turpināja ar nelielu pārtraukumu darbu līdz 1964.gadam, tad aizejot pelnītā atpūtā. Šis mūziķis palicis mums atmiņā ar savu spīdošo tehniskā izpildījuma mākslu vissarežģītākajās flautas partijās operu un baletu repertuārā. Kādu laiku operas orķestrī darbojās arī flautists Jevdokims Treijs, kurš savas mūziķa gaitas sāka kā cara laika armijas orķestra māceklis.

Vācu okupācijas gados operas teātra orķestrī darbojās flautists Arnolds Jansons kopā ar jau minētajiem Jāni Klēbaku, Arnoldu Šturmu un Borisu Bergu. Antons Sulgars tika no darba atlaists un varēja to atsākt tikai pēc padomju armijas ienākšanas Rīgā 1944.gada rudenī kopā ar kādreizējo Dailes teātra orķestra flautistu Hermani Čemu (1895 – 1970). !944.gadā emigrēja uz Rietumiem Arnolds Šturms un Boriss Bergs, kara vētras uz laiku (līdz 1945.gadam) aizrāva prom no dzimtās puses arī Jāni Klēbaku. Operas orķestra flautu grupas sastāvs nostabilizējās 1946.gadā, kad līdzās A.Sulgaram un J.Klēbakam tajā iesaistījās Latvijas konservatorijas 1940.gada absolvents Viktors Vanags, kas mazliet vēlāk sāka arī savu ilgstošo, raženo pedagoģisko darbību Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Jānis Klēbaks palicis mūziķu atmiņā kā flautists ar ārkārtīgi attīstītu muzikālu dzirdi un saviem nerimstošiem meklējumiem flautas intonācijas iespēju uzlabošanai. Daži viņa atradumi ir patentēti ārzemēs, bet pie mums, diemžēl, nepelnīti aizmirsti. 1950.gadā orķestra flautu grupa papildinājās ar Jāni Moricu (1925), kas savu darbību ar pārtraukumu no 1951. līdz 1954. gadam (padomju varas represēts atradās izsūtījumā Tālajos austrumos, Amūras apgabalā V.S.) šeit turpināja līdz 1963.gadam. Minētā pārtraukuma gados J.Morica vietā orķestra flautu grupā darbojās Latvijas Valsts konservatorijas Kārļa Štrāla flautas klases students Krists Orna (dz. 1930.g.), vēlāk ilggadējais Liepājas mūzikas vidusskolas pedagogs.

1959.gadā, Jānim Klēbakam veselības stāvokļa dēļ dodoties pensijā, orķestra darbā iesaistījās Alberts Racbaums (dzimis 1938.g.), toreiz vēl Nikolaja Rimska-Korsakova Ļeņingradas Valsts konservatorijas students. Viņš pirmais Latvijas flautistus iepazīstināja ar vibrato tehnikas pielietošanu flautas spēlē un pēc Kārļa Štrāla no 1961. līdz 1968. gadam strādāja arī auglīgu pedagoģisko darbu Latvijas Valsts konservatorijā.

1962.gadā teātra orķestra flautu grupā sāka darboties konservatorijas absolvents Ivars Birkāns (dzimis 1938.gadā), viens no labākajiem patreizējiem Latvijas flautistiem, kas turpinājumā savu darbību gan vairāk veltīja vieglās mūzikas žanram, darbojoties Latvijas Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestrī. 1964. gadā pēc A.Sulgara aiziešanas orķestra sastāvā iesaistījās toreiz vēl konservatorijas students Uldis Janelsītis (dzimis 1940.gadā), K.Štrāla un A.Racbauma audzēknis (beidz konservatoriju tajā pašā 1964.gadā).

1963.gadā Jānis Morics pārgāja strādāt Latvijas Radio un televīzijas simfoniskajā orķestrī, 1965. gadā viņam sekoja Alberts Racbaums un teātra orķestrī sāka strādāt Latvijas Valsts konservatorijas 1965. gada absolvents, Viktora Vanaga, Kārļa Štrāla un Alberta Racbauma kādreizējais audzēknis Vilnis Strautiņš (dzimis 1939.gadā), arī viens no patreiz vadošajiem republikas flautistiem.

Tajā pat laikā Ivars Birkāns pārgāja strādāt Rīgas estrādes orķestrī. 1966.- 67. gadā orķestrī strādāja konservatorijas absolvents A.Tendera (Liepājas mūzikas vidusskolā) un A.Racbauma (Latvijas Valsts konservatorija) bijušais audzēknis Māris Ošenieks. 1967.gadā orķestra sastāvā tika iesaistīts bijušais Baltijas kara apgabala štaba orķestra flautists Vladislavs Ivanovs. 1968.gadā Vilnis Strautiņš atgriezās darbā Latvijas Televīzijas un radio orķestrī, kurā bija strādājis jau studiju gados. Tajā pašā gadā darbā teātra orķestrī iesaistās Imants Sneibis, toreiz vēl konservatorijas students, vēlāk kļūstot par flautu grupas koncertmeistaru un aktīvu koncertējošu flautistu.

Līdz ar šo orķestra sastāvs nostabilizējās līdz 1974.gadam, kad Viktoram Vanagam pārejot tikai pedagoģiskā darbā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā orķestrī sāka strādāt A.Tendera, A.Racbauma un J. Morica bijušais audzēknis, 1970.gada absolvents Mārtiņš Jauģietis, kurš pirms tam bija strādājis Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestrī. 1976.gadā pēkšņa nāve pārtrauca Ulda Janelsīša darbu teātra orķestrī, kā arī pedagoģisko darbību Jelgavas mūzikas vidusskolā. No 1976. gada rudeņa līdz 1979. gada pavasarim teātra orķestrī strādāja konservatorijas 1972.gada (ped. J.Morica klase) absolvents Juris Ābols, kurš tajā pašā laikā arī otro reizi iestājās konservatorijā, šoreiz kompozīcijas specialitātē. 1976.gadā pirmo reizi orķestra vēsturē flautu grupā sāka darboties sieviešu kārtas pārstāve – konservatorijas 1972.gada absolvente, bijušā K.Ornas, A.Racbauma un J.Morica audzēkne Silva Krašauska-Krauze (dzim.1948.gadā), līdz tam profesionālā pūtēju orķestra Rīga flautu grupas koncertmeistare. Vladislavs Ivanovs atgriezās darbā Baltijas kara apgabala štāba orķestrī, bet Operas un baleta teātra orķestra flautu grupas sastāvā sāka darboties Valsts filharmonijas solists, konservatorijas 1971.gada absolvents Juris Gailītis, bijušais L.Veilandes (Em. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā), A.Racbauma un J.Morica (Valsts konservatorijā) audzēknis, apvienojot darbu orķestrī ar koncertējošu darbību Valsts filharmonijā. 1978. gadā orķestris papildinājās ar Valsts konservatorijas studenti Anitu Reinvaldi.

Latvijas Konservatorija

1919.gadā dibinātās Latvijas pirmais flautas pedagogs bija jau minētais Nacionālās Operas flautu grupas koncertmeistars Jānis Neimanis (dzim. 1878.g.), beidzis 1. Rīgas (Zīgerta) mūzikas institūtu 1898.gadā, pēc tam vēl divus gadus studējis Vācijā, vēlāk guvis labu orķestra mūziķa praksi pirmskara simfoniskajos orķestros pie tā laika ievērojamiem diriģentiem Frankes, V.Štrausa un S.Šnēfogta, kā arī Rīgas 1. pilsētas teātra (vācu operas) orķestrī. Pedagoģijas praksi pirmskara gados Neimanis apguva Blūma un Gužicka vadītajās mūzikas skolās. Jānis Neimanis nepārtraukti darbojās konservatorijā līdz pat savai emigrēšanai uz Vāciju 1940.gadā. J.Neimaņa vadīto flautas klasi šajos 20 gados beidza 10 flautisti, bez tam savas profesionālās iemaņas tur guvuši arī vairāki citi mūziķi, piem. Arvīds Reinvalds, vēlākais Latvijas radio simfoniskā orķestra mākslinieks un ilggadīgais Tautas konservatorijas flautas klases vadītājs.

Pēc bijušo J.Neimaņa studentu A.Šturma un V.Vanaga sniegtajām ziņām, viņa pedagogs sevišķu uzmanību veltījis skaistam, noapaļotam muzikālam frāzējumam, skaņas kultūras izkopšanai, diemžēl atstājot novārtā intonācijas problēmas. Arī repertuāra izvēles ziņā galvenā vērība tikusi veltīta 19.gs. flautas virtuozu skaņdarbiem, atstājot pilnīgi novārtā Baha un Hendeļa daiļradi.

 Pateicoties doc. J.Neimaņa rūpēm konservatorijas bibliotēka pastāvīgi papildinājās ar jaunākajiem vācu un franču literatūras izdevumiem.

J.Neimaņa izaudzinātie flautisti aktīvi piedalījās Latvijas mūzikas dzīvē – J.Klēbaks, A.Puščins, A.Jansons, A.Šturms, B.Bergs un V.Vanags dažādos laikos ir strādājuši mūsu operas teātra orķestrī, J.Simsons un A.Tenders – Liepājas operā (pēdējais kļuva arī par ilggadīgu pedagogu E.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā). 1940.gadā J.Neimanis emigrēja uz Vāciju un flautas klases vadība tika uzticēta konservatorijas 1934.gada absolventam – laureātam operas un baleta teātra māksliniekam Arnoldam Šturmam. A.Šturma darbības laikā līdz 1944. gada vasarai konservatoriju absolvēja divi flautisti, apmācību kursu vēl pie J.Neimaņa sākuši H.Meija (1942.g. ar diplomu) un E.Jurgevics (1943.g. ar atestātu). Atzīmējams, ka tajos gados pie doc. A.Šturma flautas spēli sāka mācīties Laimonis Lazdiņš – vēlākais ilggadīgais Latvijas Televīzijas un radio simfoniskā orķestra solists un konservatorijas pedagogs (dzim. 1926.gadā).

Pēc Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā 1944. gadā par konservatorijas pedagogu flautas spēlē tika uzaicināts ilggadīgais Latvijas radio orķestra solists, Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (pirmais no flautistiem, kam 1955.gadā tika piešķirts šis tituls) Kārlis Štrāls (1893 – 1965).

Toreiz izveidojās paradoksāls stāvoklis, ka pedagogs Kārlis Štrāls ilgākus gadus  (līdz 1949.gadam) konservatorijā nebija neviena studenta, jo dažus kara laika notikumi bija aizveduši uz Rietumiem (piem. Sosts), bet citi (Sūniņš) mācības neturpināja. Jaunā mācību programma prasīja no nākošā studenta jau zināmu sagatavotības pakāpi – mūzikas vidusskolas kursa apmērā, tā kā K.Štrālam savus nākošos studentus vispirms nācās sagatavot jaundibinātajā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un desmitgadīgajā ( vēlākajā Em. Dārziņa speciālajā) mūzikas vidusskolā. Kā pirmais konservatorijā  ped. K. Štrāla  vadīto flautas klasi beidza jau minētais Laimonis Lazdiņš – 1954.gadā, kurš profesionāla mūziķa gaitas sāka vēl būdams mūzikas vidusskolas audzēknis. K.Štrāla vadīto flautas klasi J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā līdz viņa darbības beigām 1961. gadā (smagas slimības rezultātā) beidz pieci flautisti – bez jau minētā L.Lazdiņa vēl Krists Orna (1956. gadā) – ilggadējais Em.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas pedagogs, kas savā ilggadīgās pedagoģiskās darbības rezultātā izaudzinājis vairākus flautistus, kuri vēlāk iekļāvās Latvijas profesionālo orķestru rindās. Tālāk 1957.g.sekoja Lilija Veilande, sava pedagoga meita, vēlāk ilggadīgā Latvijas Televīzijas un radio simfoniskā orķestra māksliniece un pedagoģe Em.Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, vēlāk Jāz.Mediņa mūzikas vidusskolā. 1958.gadā konservatoriju beidza Ēvalds Stapkēvičs, sākumā Valsts muzikālās komēdijas teātra orķestra mākslinieks, vēlāk Ventspils mūzikas vidusskolas pedagogs, kur viņš sagatavoja vairākus vēlākos konservatorijas studentus un mūzikas pedagogus. 1959.gadā K.Štrāla vadīto klasi beidza šī raksta autors Jānis Morics, toreiz Valsts Akadēmiskā Operas un baleta teātra orķestra mākslinieks, tagad sava kādreizējā pedagoga darba turpinātājs konservatorijā kopā ar Laimoni Lazdiņu, Vilnis Strautiņu un Imantu Sneibi.

K.Štrāla darbības laikā konservatorijā atskaņojamais flautas repertuārs papildinājās ar padomju autoru skaņdarbiem, bet Bahs un Hendelis joprojām tika ignorēti. Kārlis Štrāls mācīja saviem audzēkņiem smalki niansētu skaņdarbu interpretāciju, rūpējās par izpildītāju tehniskās bāzes nostiprināšanu.

1961.gadā viņš smagas slimības rezultātā bija spiests pārtraukt savu pedagoģisko darbību konservatorijā. Viņa vietā stājās Valsts Operas un baleta teātra orķestra solists Ļeņingradas Valsts konservatorijas absolvents Alberts Racbaums (dzim.1936.gadā). Jāpiemin, ka šajā gadā, konservatorijā nodibinoties mūzikas pedagoģijas katedrai, sākās arī nākošo mūzikas pedagogu apmācības pūšamo instrumentu, arī flautas spēlē.

Kā pirmais A.Racbauma vadīto flautas klasi 1962.g. beidza Ivars Birkāns, būtībā vēl Kārļa Štrāla audzēknis. 1964.gadā, paplašinoties darba apjomam, kā pedagogs konservatorijas darbā tika iesaistīts tās pirmais pēckara gadu absolvents (1954.g.) – Latvijas radio simfoniskā orķestra solists Laimonis Lazdiņš. 1964.gadā A.Racbauma vadīto flautas klasi beidza Uldis Janelsītis (neklātienē), toreiz jau Operas un baleta teātra orķestra mākslinieks, 1965.gadā – Rūta Ozoliņa (dzim. 1941.g.), vēlākā ilggadīgā Valsts muzikālās komēdijas teātra orķestra soliste un Vilnis Strautiņš – toreiz Latvijas Radio un televīzijas simfoniskā orķestra mākslinieks, vēlāk orķestra solists Valsts Akadēmiskajā  operas un baleta teātrī, pēc tam atkal televīzijas un radio orķestrī. Visi šie mūziķi savu mācību kursu bija sākuši vēl pie K.Štrāla.

A.Racbauma pedagoģiskās darbības laikā beidzot tika mācību plānā ieslēgti arī Hendeļa un Baha skaņdarbi, tāpat arī liela vērība veltīta padomju komponistu skaņdarbiem un aizrobežu mūsdienu flautas repertuāram. A.Racbauma darbības laikā mūsu topošo flautistu repertuārs papildinājās ar daudziem jauniem skaņdarbiem. Viņš pirmais Latvijas flautistus iepazīstināja ar vibrato pielietošanu flautas spēlē, mācīja saviem audzēkņiem apgūt ne tikai klusinātu, maigu skaņas kvalitāti, bet arī citādas tembrālas nokrāsas, tai skaitā plašas un spēcīgas. Lielu vērību pedagogs veltīja arī tehniskās bāzes nostiprināšanai, atbilstoši mūsdienu mūzikas materiālu atskaņošanas prasībām, tāpat kā intonācijas problēmām, mācīja katru studentu izkopt savu individuālo, sev raksturīgo muzicēšanas veidu.

1966.gadā A.Racbauma vadīto flautas klasi beidza Māris Ošenieks, kurš, vienu sezonu nostrādājis Operas un baleta teātra orķestrī, pēc tam pārgāja pedagoģiskā darbā Skrundas bērnu mūzikas skolā. Pie A.Racbauma konservatorijā vēl savas studijas sāka Juris Gailītis, vēlākais Latvijas PSR Valsts filharmonijas solists, Mārtiņš Jauģietis – Operas un baleta teātra orķestra solists, kā arī Silva Krašauska-Krauze – vēlāk Em.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas pedagoģe, pēc tam profesionālā pūtēju orķestra Rīga flautu grupas koncertmeistare un Operas un baleta teātra orķestra māksliniece, kā arī Silva Lobanovska – Valsts muzikālās komēdijas (vēlākā operetes) teātra orķestra māksliniece. 

L.Lazdiņa vadīto flautas klasi beidza: 1969.gadā Viesturs Āboltiņš – ansambļa Daile instrumentālās grupas solists, 1970.gadā – Alda Strazde – Latvijas Radio mūzikas redakcijas redaktore, 1971.gadā – Vizma Paipala – mūzikas skolotāja Ventspilī, 1972.gadā – Imants Sneibis – viens no Latvijas vadošiem flautistiem, kas vēlāk neklātienē beidza asistentūru Maskavas Valsts konservatorijā, ir Operas un baleta teātra orķestra flautu grupas koncertmeistars, aktīvs koncertējošs flautists (līdz šim atskaņotas astoņas solo koncertu programmas) un arī pedagogs Em.Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un no 1980.gada arī konservatorijā.

Vēl vecākā pedagoga L.Lazdiņa flautas klasi ir beiguši: 1974.gadā Silga Mezīte – Em.Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas pedagoģe, 1975.gadā Agnese Ārgale – toreiz profesionālā pūtēju orķestra Rīga, bet no 1976.gada rudens jau mūsu Valsts simfoniskā orķestra soliste, arī koncertējoša flautiste, kas bez tam veic arī pedagoģisko darbu Jūrmalas pilsētas bērnu mūzikas skolā, 1970. gadā Alberts Gorenko – Daugavpils mūzikas vidusskolas pedagogs.

Kā jau minēts, 1968.gada februārī, A.Racbaumam pārceļoties darbā uz Maskavas kamerorķestri, viņa vadīto flautas klasi konservatorijā pārņēma šī raksta autors Jānis Morics, kas pats beidzis mūsu konservatoriju 1959.gadā un neklātienes aspirantūru Ļeņingradas konservatorijā 1964.gadā, toreiz Latvijas Radio un televīzijas simfoniskā orķestra mākslinieks un pasniedzējs Rīgas Pedagoģiskās skolas mūzikas skolotāju nodaļā. Kā pirmais viņa vadīto flautas klasi beidza 1970.gadā Mārtiņš Jauģietis, toreiz Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas, vēlāk Operas un baleta teātra orķestra mākslinieks, kas līdztekus veic arī pedagoģisko darbu Tukuma pilsētas bērnu mūzikas skolā un Jelgavas mūzikas vidusskolā. 1971. gadā konservatoriju beidza Juris Gailītis, studiju laikā un arī turpmāk Valsts filharmonijas solists, pirms konservatorijas beidzis Em. Dārziņa speciālo mūzikas vidusskolu (L.Veilandes klase), savas studijas konservatorijā sācis vēl pie A.Racbauma.

1972.gadā J.Morica vadīto flautas klasi beidza Juris Ābols, pirms tam L.Veilandes un V.Strautiņa audzēknis Em. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, pēc konservatorijas beigšanas strādāja par mūzikas pedagogu vispārējā vidusskolā ar mūzikas novirzienu, dienēja Padomju armijā, vēlāk otro reizi iestājās konservatorijā, šoreiz kompozīcijas specialitātē, kā arī 1976.- 79.gados strādāja Operas un baleta teātra orķestrī, uzstādamies arī kā koncertējošs solists. 1972.gadā neklātienes nodaļu beidza Silva Krašauska-Krauze (dzim.1948.gadā), toreiz Liepājas mūzikas vidusskolas pedagoģe, vēlāk profesionālā pūtēju orķestra Rīga flautu grupas koncertmeistare un Operas un baleta teātra orķestra māksliniece, strādā arī pedagoģisko darbu Rīgas pils. Maskavas rajona bērnu mūzikas skolā. 1975.gadā neklātienē J.Morica vadīto klasi beidza Marina Meļņičuka (dzim.1951.gadā) – Ventspils mūzikas vidusskolas pedagoģe, bet 1977.gadā Zaiga Raitgare – toreiz Liepājas mūzikas vidusskolas pedagoģe, vēlāk pūtēju orķestra Rīga flautu grupas koncertmeistare un pasniedzēja Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, pirms konservatorijas Em. Dārziņa mūzikas vidusskolā un arī pirmo gadu konservatorijā mācījusies pie pedagoga Viļņa Strautiņa. 1977. gadā iepriekš pieminētajiem pievienojās vēl divi neklātienes nodaļas absolventi – Valkas pilsētas bērnu mūzikas skolas direktors un pedagogs Guntis Freibergs un toreizējā Jaunatnes teātra mūziķe, vēlākā Liepājas mūzikas vidusskolas pedagoģe Liesma Galla. 1981. gadā doc.v.i. J.Morica vadīto flautas klasi beidz vēl Benedikts Paršovs – Balvu pilsētas bērnu mūzikas skolas pedagogs. Laikā no 1968. līdz 1972.gadam J.Morica vadītā flautas klasē vēl mācījās Valsts muzikālās komēdijas teātra māksliniece, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolas pedagoģe Silva Lobanovska. 1971.gadā darbam paplašinoties konservatorijā kā pedagogs iesaistījās arī A.Racbauma vadītās flautas klases 1965.gada absolvents Vilnis Strautiņš. Viņa vadīto flautas klasi kā pirmā 1976.gadā beidza Jogita Strade, bijusī V.Vanaga audzēkne Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, strādā arī pedagoģisko darbu P.Jurjāna bērnu mūzikas skolā. 1978.gadā V.Strautiņa klasi beidz neklātienē Arvīda Purvs, pirms tam Cēsu Alfrēda Kalniņa mūzikas vidusskolas audzēknis (J.Raslava klase), vēlāk profesionālā pūtēju orķestra Rīga mūziķis, veic arī pedagoģisko darbu bērnu mūzikas skolas filiālē Mārupē. 1980.gadā konservatoriju absolvēja Natālija Dobrovoļska.

  

Latvijas Radio simfoniskais orķestris

1926.gadā nodibinājās Latvijas Radio simfoniskais orķestris. Orķestra flautu grupā toreiz strādāja Voldemārs Strekavins, Gustavs Peins (toreiz arī 1. Rīgas mūzikas institūta vadītājs) un Arvīds Reinvalds. 1935.gadā Gustava Peina vietā orķestrī sāka darboties Kārlis Štrāls, jau no paša sākuma kļūstot par flautu grupas koncertmeistaru. 1940. gadā V.Strekavina vietā stājās Vladimirs Grigorjevs (1895-1976), kļūstot par ilggadīgu orķestra pikolo flautas solistu un flautu grupas regulatoru. 1943.gadā Arvīdam Reinvaldam pārtraucot aktīva mūziķa darbību veselības stāvokļa dēļ, viņa vietā stājās Latvijas konservatorijas 1940.gada absolvents Viktors Vanags. 1944.gada rudenī sākoties jaunam padomju okupācijas periodam V.Vanaga vietā orķestrī strādāja agrākā Radio mazā orķestra flautists, komponists un aranžētājs Teobalds Kraumanis, kuru savukārt 1949. gadā nomainīja toreiz vēl Jāzepa Mediņa 4.kursa audzēknis Laimonis Lazdiņš (dzimis 1926.gadā), kurš laika gaitā vēlāk kļuva par ilggadīgu flautu grupas koncertmeistaru (no 1956.gada). 1956.gadā orķestrī sāka strādāt uz pusslodzi, atvieglojot darbu savam tēvam K.Štrālam, Lilija Veilande, toreiz vēl konservatorijas 5.kursa studente.

Orķestra sastāvam palielinoties 60-tajos gados tajā darbojās toreizējie konservatorijas studenti Ivars Birkāns (līdz 1962.gadam) un Vilnis Strautiņš (līdz 1965.gadam).

1963.gadā uz Radio un televīzijas simfonisko orķestri no Operas un baleta teātra orķestra pārnāca Jānis Morics (strādāja orķestrī līdz 1977.gada rudenim).1965.gadā V.Grigorjevam dodoties pelnītā atpūtā, uz orķestri no Operas orķestra pārnāca Alberts Racbaums, kurš šeit nostrādāja līdz 1968. gada marta mēnesim, kad pārcēlās darbā uz Maskavas kamerorķestri. Radio un televīzijas orķestrī ar 1968.g. rudeni atgriezās Vilnis Strautiņš. Līdz ar to orķestra sastāvs nemainījās līdz 1976.gadam, kad flautu grupas sastāvā sāka praktizēties konservatorijas 1975.gada L.Lazdiņa flautas klases absolvente Agnese Ārgale ar 1977.gada rudeni ieņemot orķestrī J.Morica (pikoloflauta) vietu, kurš veselības stāvokļa dēļ devās izdienas pensijā, turpmāk pievēršoties tikai pedagoģiskai darbībai. 1979.gadā uz Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu devās arī L.Veilande un orķestrī sāka strādāt Natālija Dobrovoļska, toreiz vēl konservatorijas V.Strautiņa flautas klases 5.kursa studente.

1981.gadā aktīva mūziķa gaitas izbeidza arī L.Lazdiņš un orķestra sastāvā tika uzņemts Helmūts Zābers, konservatorijas 2.kursa V.Strautiņa flautas klases students. Rezumējot iepriekš minēto Latvijas Valsts Televīzijas un radio simfoniskā orķestra flautu grupas sastāvs ir šāds: LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Vilnis Strautiņš – orķestra flautu grupas koncertmeistars un solists, Agnese Ārgale – grupas regulatore, soliste, Helmūts Zābers – pikoloflauta un 3.flauta, Natālija Dobrovoļska – 2.flauta un pikoloflauta.

 

  

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!

Ātri, viegli, bez programmēšanas.

Ziņot par pārkāpumu Uzzināt vairāk