Jānis Morics "FLAUTAS SPĒLES ATTĪSTĪBAS VĒSTURE LATVIJĀ"
Flautists
Jānis Morics (1925-1987) daudzus gadus bija mans kolēģis Latvijas Radio
simfoniskajā orķestrī – šis orķestris ir saucies arī Latvijas PSR Radio un
televīzijas simfoniskais orķestris, Latvijas PSR Televīzijas un Radio
simfoniskais orķestris, Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, tagad
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Kopīgi strādājām arī toreizējā
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā. 1970-to gadu beigās un 80-tajos
gados viņš sāka aktīvi pievērsties Latvijas Konservatorijas un Latvijas flautas
spēles vēstures pētniecībai cerībā, ka izdosies savus darbus publicēt iespiestā
veidā. Citu iespēju (internets) toreiz vēl nebija. Ar saviem atradumiem arhīvos
viņš labprāt iepazīstināja mani un es viņam savukārt sniedzu informāciju, kas
bija manā rīcībā. Jāņa Morica negaidītā nāve 1987.g.19.novembrī pārtrauca šo
darbu. Viņa arhīvs galvenokārt palika ģimenes rīcībā un šobrīd jau ir gājis
zudumā. Man ir saglabājušies Jāņa darbu atsevišķi rokraksti un kopijas. Ar
vienu šādu darbu tagad jūs iepazīstinu. Tekstu autors, domājams, vēl bija
paredzējis slīpēt un papildināt. Informācija šajā darbā beidzas ar 1982.gadu.
Autora
tekstu esmu atstājis gandrīz neskartu, labojot vien dažu vēsturisku notikumu
padomisko traktējumu, bez kā toreiz nevarēja iztikt, un atsevišķus faktus, par
kuru pareizību esmu pārliecināts.
Ceru, ka šis Jāņa Morica darbs sniegs Latvijas flautistu jaunākajai paaudzei ieskatu par jau stipri aizmirstu periodu Latvijas flautas spēles vēsturē.
Vilnis Strautiņš
Latvijas Nacionālā Opera
Latviešu profesionālo flautistu darba gaitu
pirmsākumi meklējami apmēram ap 1900. gadu, jo pirms tam simfoniskajos un
teātra orķestros darbojas galvenokārt citu tautību mūziķi – visvairāk vācieši.
Pirmo latviešu profesionālo flautistu
pedagogs bija vācietis Otto Jungs, Rīgas Ķeizariskās mūzikas skolas pedagogs un
Vācu teātra orķestra solists, pats kādreizējās Maskavas Valsts konservatorijas
profesora V.Krečmana audzēknis. Otto Jungs darbojās Rīgā līdz Pirmajam pasaules
karam, strādāja arī Zīgerta 1. Rīgas mūzikas institūtā. Pie viņa ir mācījušies
vēlāk ievērojami flautisti Jānis Neimanis (1878 – 1941), Antons Sulgars –
Šutinskis (1890 – 1975), Kārlis Štrāls (1893 – 1965), Vladimirs Grigorjevs
(1895 – 1976).
Diemžēl, nav saglabājušās ziņas par
pirmā latviešu simfoniskā orķestra Eifonija, vēlākā Rīgas Jaunā teātra
orķestra, kā arī 1913. gadā Pāvula Jurjāna vadībā nodibinātās Latviešu operas
orķestra mūziķiem-flautistiem.
Latvijas Nacionālās Operas orķestra
flautu grupā no dibināšanas 1919.gadā strādāja Jānis Neimanis (līdz 1940.
gadam) un neilgu laiku (1919-1922) Vladimirs Grigorjevs ar Antonu
Sulgaru-Šutinski. 1922.gadā savu darbību šeit sāka pirmais Latvijas
konservatorijas doc. J.Neimaņa flautas klases tā paša gada absolvents Jānis
Klēbaks (1900-1963). No 1923. līdz 1935.gadam operas orķestrī darbojas Kārlis
Štrāls, vēlākais Latvijas Radio orķestra ilggadīgais flautu grupas
koncertmeistars un J.Vītola Latvijas konservatorijas pedagogs. Neilgu laiku
minētajā orķestrī darbojās arī 1924.g. konservatoriju beigušais flautists
Andrejs Puščins. 1934.gadā Operā sāka strādāt Latvijas konservatoriju ar
laureāta diplomu beigušais Arnolds Šturms, kurš pēc vecākā docenta Jāņa Neimaņa
emigrēšanas uz ārzemēm no 1941. līdz 1944. gadam vadīja arī flautas klasi
konservatorijā. 1938.gadā flautu grupas skaitliskais sastāvs tika palielināts
un tās darbā iesaistījās konservatorijas absolvents Boriss Bergs (dz. 1916.g.)
1940.gadā, jau padomju okupācijas varas laikā no Igaunijas dzimtenē atgriezās
Antons Sulgars un arī iesaistījās darbā Operas un baleta teātra orķestra flautu
grupā kā koncertmeistars. Tas notika neilgi pirms J.Neimaņa emigrēšanas.
A.Sulgars 1914.-1915. gados mācījies Pēterburgā pie ievērojamā flautista
Vladimira Cibina (1877-1949), kļuva ilgus gadus par mūsu Operas un baleta
teātra vadošo flautistu, savas zināšanas sniedzot tālāk saviem jaunākiem
kolēģiem Viktoram Vanagam (operas teātra orķestrī no 1945.gada) un Jānim
Moricam (no 1950.gada), un turpināja ar nelielu pārtraukumu darbu līdz
1964.gadam, tad aizejot pelnītā atpūtā. Šis mūziķis palicis mums atmiņā ar savu
spīdošo tehniskā izpildījuma mākslu vissarežģītākajās flautas partijās operu un
baletu repertuārā. Kādu laiku operas orķestrī darbojās arī flautists Jevdokims
Treijs, kurš savas mūziķa gaitas sāka kā cara laika armijas orķestra māceklis.
Vācu okupācijas gados operas teātra
orķestrī darbojās flautists Arnolds Jansons kopā ar jau minētajiem Jāni
Klēbaku, Arnoldu Šturmu un Borisu Bergu. Antons Sulgars tika no darba atlaists
un varēja to atsākt tikai pēc padomju armijas ienākšanas Rīgā 1944.gada rudenī
kopā ar kādreizējo Dailes teātra orķestra flautistu Hermani Čemu (1895 – 1970).
!944.gadā emigrēja uz Rietumiem Arnolds Šturms un Boriss Bergs, kara vētras uz
laiku (līdz 1945.gadam) aizrāva prom no dzimtās puses arī Jāni Klēbaku. Operas
orķestra flautu grupas sastāvs nostabilizējās 1946.gadā, kad līdzās A.Sulgaram
un J.Klēbakam tajā iesaistījās Latvijas konservatorijas 1940.gada absolvents
Viktors Vanags, kas mazliet vēlāk sāka arī savu ilgstošo, raženo pedagoģisko darbību
Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Jānis Klēbaks palicis mūziķu atmiņā kā
flautists ar ārkārtīgi attīstītu muzikālu dzirdi un saviem nerimstošiem
meklējumiem flautas intonācijas iespēju uzlabošanai. Daži viņa atradumi ir
patentēti ārzemēs, bet pie mums, diemžēl, nepelnīti aizmirsti. 1950.gadā
orķestra flautu grupa papildinājās ar Jāni Moricu (1925), kas savu darbību ar
pārtraukumu no 1951. līdz 1954. gadam (padomju varas represēts atradās
izsūtījumā Tālajos austrumos, Amūras apgabalā V.S.) šeit turpināja līdz
1963.gadam. Minētā pārtraukuma gados J.Morica vietā orķestra flautu grupā
darbojās Latvijas Valsts konservatorijas Kārļa Štrāla flautas klases students
Krists Orna (dz. 1930.g.), vēlāk ilggadējais Liepājas mūzikas vidusskolas
pedagogs.
1959.gadā, Jānim Klēbakam veselības
stāvokļa dēļ dodoties pensijā, orķestra darbā iesaistījās Alberts Racbaums
(dzimis 1938.g.), toreiz vēl Nikolaja Rimska-Korsakova Ļeņingradas Valsts
konservatorijas students. Viņš pirmais Latvijas flautistus iepazīstināja ar vibrato
tehnikas pielietošanu flautas spēlē un pēc Kārļa Štrāla no 1961. līdz 1968.
gadam strādāja arī auglīgu pedagoģisko darbu Latvijas Valsts konservatorijā.
1962.gadā teātra orķestra flautu grupā
sāka darboties konservatorijas absolvents Ivars Birkāns (dzimis 1938.gadā),
viens no labākajiem patreizējiem Latvijas flautistiem, kas turpinājumā savu
darbību gan vairāk veltīja vieglās mūzikas žanram, darbojoties Latvijas Radio
estrādes un vieglās mūzikas orķestrī. 1964. gadā pēc A.Sulgara aiziešanas
orķestra sastāvā iesaistījās toreiz vēl konservatorijas students Uldis
Janelsītis (dzimis 1940.gadā), K.Štrāla un A.Racbauma audzēknis (beidz
konservatoriju tajā pašā 1964.gadā).
1963.gadā Jānis Morics pārgāja strādāt
Latvijas Radio un televīzijas simfoniskajā orķestrī, 1965. gadā viņam sekoja
Alberts Racbaums un teātra orķestrī sāka strādāt Latvijas Valsts
konservatorijas 1965. gada absolvents, Viktora Vanaga, Kārļa Štrāla un Alberta
Racbauma kādreizējais audzēknis Vilnis Strautiņš (dzimis 1939.gadā), arī viens
no patreiz vadošajiem republikas flautistiem.
Tajā pat laikā Ivars Birkāns pārgāja
strādāt Rīgas estrādes orķestrī. 1966.- 67. gadā orķestrī strādāja
konservatorijas absolvents A.Tendera (Liepājas mūzikas vidusskolā) un
A.Racbauma (Latvijas Valsts konservatorija) bijušais audzēknis Māris Ošenieks.
1967.gadā orķestra sastāvā tika iesaistīts bijušais Baltijas kara apgabala
štaba orķestra flautists Vladislavs Ivanovs. 1968.gadā Vilnis Strautiņš
atgriezās darbā Latvijas Televīzijas un radio orķestrī, kurā bija strādājis jau
studiju gados. Tajā pašā gadā darbā teātra orķestrī iesaistās Imants Sneibis,
toreiz vēl konservatorijas students, vēlāk kļūstot par flautu grupas
koncertmeistaru un aktīvu koncertējošu flautistu.
Līdz ar šo orķestra sastāvs nostabilizējās līdz 1974.gadam, kad Viktoram Vanagam pārejot tikai pedagoģiskā darbā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā orķestrī sāka strādāt A.Tendera, A.Racbauma un J. Morica bijušais audzēknis, 1970.gada absolvents Mārtiņš Jauģietis, kurš pirms tam bija strādājis Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestrī. 1976.gadā pēkšņa nāve pārtrauca Ulda Janelsīša darbu teātra orķestrī, kā arī pedagoģisko darbību Jelgavas mūzikas vidusskolā. No 1976. gada rudeņa līdz 1979. gada pavasarim teātra orķestrī strādāja konservatorijas 1972.gada (ped. J.Morica klase) absolvents Juris Ābols, kurš tajā pašā laikā arī otro reizi iestājās konservatorijā, šoreiz kompozīcijas specialitātē. 1976.gadā pirmo reizi orķestra vēsturē flautu grupā sāka darboties sieviešu kārtas pārstāve – konservatorijas 1972.gada absolvente, bijušā K.Ornas, A.Racbauma un J.Morica audzēkne Silva Krašauska-Krauze (dzim.1948.gadā), līdz tam profesionālā pūtēju orķestra Rīga flautu grupas koncertmeistare. Vladislavs Ivanovs atgriezās darbā Baltijas kara apgabala štāba orķestrī, bet Operas un baleta teātra orķestra flautu grupas sastāvā sāka darboties Valsts filharmonijas solists, konservatorijas 1971.gada absolvents Juris Gailītis, bijušais L.Veilandes (Em. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā), A.Racbauma un J.Morica (Valsts konservatorijā) audzēknis, apvienojot darbu orķestrī ar koncertējošu darbību Valsts filharmonijā. 1978. gadā orķestris papildinājās ar Valsts konservatorijas studenti Anitu Reinvaldi.
Latvijas Konservatorija
1919.gadā dibinātās Latvijas pirmais
flautas pedagogs bija jau minētais Nacionālās Operas flautu grupas
koncertmeistars Jānis Neimanis (dzim. 1878.g.), beidzis 1. Rīgas (Zīgerta)
mūzikas institūtu 1898.gadā, pēc tam vēl divus gadus studējis Vācijā, vēlāk
guvis labu orķestra mūziķa praksi pirmskara simfoniskajos orķestros pie tā
laika ievērojamiem diriģentiem Frankes, V.Štrausa un S.Šnēfogta, kā arī Rīgas
1. pilsētas teātra (vācu operas) orķestrī. Pedagoģijas praksi pirmskara gados
Neimanis apguva Blūma un Gužicka vadītajās mūzikas skolās. Jānis Neimanis
nepārtraukti darbojās konservatorijā līdz pat savai emigrēšanai uz Vāciju
1940.gadā. J.Neimaņa vadīto flautas klasi šajos 20 gados beidza 10 flautisti,
bez tam savas profesionālās iemaņas tur guvuši arī vairāki citi mūziķi, piem.
Arvīds Reinvalds, vēlākais Latvijas radio simfoniskā orķestra mākslinieks un
ilggadīgais Tautas konservatorijas flautas klases vadītājs.
Pēc bijušo J.Neimaņa studentu A.Šturma
un V.Vanaga sniegtajām ziņām, viņa pedagogs sevišķu uzmanību veltījis skaistam,
noapaļotam muzikālam frāzējumam, skaņas kultūras izkopšanai, diemžēl atstājot
novārtā intonācijas problēmas. Arī repertuāra izvēles ziņā galvenā vērība
tikusi veltīta 19.gs. flautas virtuozu skaņdarbiem, atstājot pilnīgi novārtā
Baha un Hendeļa daiļradi.
Pateicoties doc. J.Neimaņa rūpēm
konservatorijas bibliotēka pastāvīgi papildinājās ar jaunākajiem vācu un franču
literatūras izdevumiem.
J.Neimaņa izaudzinātie flautisti aktīvi
piedalījās Latvijas mūzikas dzīvē – J.Klēbaks, A.Puščins, A.Jansons, A.Šturms,
B.Bergs un V.Vanags dažādos laikos ir strādājuši mūsu operas teātra orķestrī,
J.Simsons un A.Tenders – Liepājas operā (pēdējais kļuva arī par ilggadīgu
pedagogu E.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā). 1940.gadā J.Neimanis
emigrēja uz Vāciju un flautas klases vadība tika uzticēta konservatorijas
1934.gada absolventam – laureātam operas un baleta teātra māksliniekam Arnoldam
Šturmam. A.Šturma darbības laikā līdz 1944. gada vasarai konservatoriju
absolvēja divi flautisti, apmācību kursu vēl pie J.Neimaņa sākuši H.Meija
(1942.g. ar diplomu) un E.Jurgevics (1943.g. ar atestātu). Atzīmējams, ka tajos
gados pie doc. A.Šturma flautas spēli sāka mācīties Laimonis Lazdiņš – vēlākais
ilggadīgais Latvijas Televīzijas un radio simfoniskā orķestra solists un
konservatorijas pedagogs (dzim. 1926.gadā).
Pēc Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā
1944. gadā par konservatorijas pedagogu flautas spēlē tika uzaicināts
ilggadīgais Latvijas radio orķestra solists, Nopelniem bagātais skatuves
mākslinieks (pirmais no flautistiem, kam 1955.gadā tika piešķirts šis tituls)
Kārlis Štrāls (1893 – 1965).
Toreiz izveidojās paradoksāls stāvoklis,
ka pedagogs Kārlis Štrāls ilgākus gadus
(līdz 1949.gadam) konservatorijā nebija neviena studenta, jo dažus kara
laika notikumi bija aizveduši uz Rietumiem (piem. Sosts), bet citi (Sūniņš)
mācības neturpināja. Jaunā mācību programma prasīja no nākošā studenta jau
zināmu sagatavotības pakāpi – mūzikas vidusskolas kursa apmērā, tā kā K.Štrālam
savus nākošos studentus vispirms nācās sagatavot jaundibinātajā Jāzepa Mediņa
mūzikas vidusskolā un desmitgadīgajā ( vēlākajā Em. Dārziņa speciālajā) mūzikas
vidusskolā. Kā pirmais konservatorijā
ped. K. Štrāla vadīto flautas
klasi beidza jau minētais Laimonis Lazdiņš – 1954.gadā, kurš profesionāla
mūziķa gaitas sāka vēl būdams mūzikas vidusskolas audzēknis. K.Štrāla vadīto
flautas klasi J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā līdz viņa darbības beigām
1961. gadā (smagas slimības rezultātā) beidz pieci flautisti – bez jau minētā
L.Lazdiņa vēl Krists Orna (1956. gadā) – ilggadējais Em.Melngaiļa Liepājas
mūzikas vidusskolas pedagogs, kas savā ilggadīgās pedagoģiskās darbības
rezultātā izaudzinājis vairākus flautistus, kuri vēlāk iekļāvās Latvijas
profesionālo orķestru rindās. Tālāk 1957.g.sekoja Lilija Veilande, sava
pedagoga meita, vēlāk ilggadīgā Latvijas Televīzijas un radio simfoniskā
orķestra māksliniece un pedagoģe Em.Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā,
vēlāk Jāz.Mediņa mūzikas vidusskolā. 1958.gadā konservatoriju beidza Ēvalds
Stapkēvičs, sākumā Valsts muzikālās komēdijas teātra orķestra mākslinieks,
vēlāk Ventspils mūzikas vidusskolas pedagogs, kur viņš sagatavoja vairākus
vēlākos konservatorijas studentus un mūzikas pedagogus. 1959.gadā K.Štrāla
vadīto klasi beidza šī raksta autors Jānis Morics, toreiz Valsts Akadēmiskā
Operas un baleta teātra orķestra mākslinieks, tagad sava kādreizējā pedagoga
darba turpinātājs konservatorijā kopā ar Laimoni Lazdiņu, Vilnis Strautiņu un
Imantu Sneibi.
K.Štrāla darbības laikā konservatorijā
atskaņojamais flautas repertuārs papildinājās ar padomju autoru skaņdarbiem,
bet Bahs un Hendelis joprojām tika ignorēti. Kārlis Štrāls mācīja saviem
audzēkņiem smalki niansētu skaņdarbu interpretāciju, rūpējās par izpildītāju
tehniskās bāzes nostiprināšanu.
1961.gadā viņš smagas slimības rezultātā
bija spiests pārtraukt savu pedagoģisko darbību konservatorijā. Viņa vietā
stājās Valsts Operas un baleta teātra orķestra solists Ļeņingradas Valsts
konservatorijas absolvents Alberts Racbaums (dzim.1936.gadā). Jāpiemin, ka šajā
gadā, konservatorijā nodibinoties mūzikas pedagoģijas katedrai, sākās arī
nākošo mūzikas pedagogu apmācības pūšamo instrumentu, arī flautas spēlē.
Kā pirmais A.Racbauma vadīto flautas
klasi 1962.g. beidza Ivars Birkāns, būtībā vēl Kārļa Štrāla audzēknis.
1964.gadā, paplašinoties darba apjomam, kā pedagogs konservatorijas darbā tika
iesaistīts tās pirmais pēckara gadu absolvents (1954.g.) – Latvijas radio simfoniskā
orķestra solists Laimonis Lazdiņš. 1964.gadā A.Racbauma vadīto flautas klasi
beidza Uldis Janelsītis (neklātienē), toreiz jau Operas un baleta teātra
orķestra mākslinieks, 1965.gadā – Rūta Ozoliņa (dzim. 1941.g.), vēlākā
ilggadīgā Valsts muzikālās komēdijas teātra orķestra soliste un Vilnis
Strautiņš – toreiz Latvijas Radio un televīzijas simfoniskā orķestra
mākslinieks, vēlāk orķestra solists Valsts Akadēmiskajā operas un baleta teātrī, pēc tam atkal televīzijas
un radio orķestrī. Visi šie mūziķi savu mācību kursu bija sākuši vēl pie
K.Štrāla.
A.Racbauma pedagoģiskās darbības laikā
beidzot tika mācību plānā ieslēgti arī Hendeļa un Baha skaņdarbi, tāpat arī
liela vērība veltīta padomju komponistu skaņdarbiem un aizrobežu mūsdienu
flautas repertuāram. A.Racbauma darbības laikā mūsu topošo flautistu repertuārs
papildinājās ar daudziem jauniem skaņdarbiem. Viņš pirmais Latvijas flautistus
iepazīstināja ar vibrato pielietošanu flautas spēlē, mācīja saviem audzēkņiem
apgūt ne tikai klusinātu, maigu skaņas kvalitāti, bet arī citādas tembrālas
nokrāsas, tai skaitā plašas un spēcīgas. Lielu vērību pedagogs veltīja arī
tehniskās bāzes nostiprināšanai, atbilstoši mūsdienu mūzikas materiālu
atskaņošanas prasībām, tāpat kā intonācijas problēmām, mācīja katru studentu
izkopt savu individuālo, sev raksturīgo muzicēšanas veidu.
1966.gadā A.Racbauma vadīto flautas
klasi beidza Māris Ošenieks, kurš, vienu sezonu nostrādājis Operas un baleta
teātra orķestrī, pēc tam pārgāja pedagoģiskā darbā Skrundas bērnu mūzikas skolā.
Pie A.Racbauma konservatorijā vēl savas studijas sāka Juris Gailītis, vēlākais
Latvijas PSR Valsts filharmonijas solists, Mārtiņš Jauģietis – Operas un baleta
teātra orķestra solists, kā arī Silva Krašauska-Krauze – vēlāk Em.Melngaiļa
Liepājas mūzikas vidusskolas pedagoģe, pēc tam profesionālā pūtēju orķestra Rīga
flautu grupas koncertmeistare un Operas un baleta teātra orķestra māksliniece,
kā arī Silva Lobanovska – Valsts muzikālās komēdijas (vēlākā operetes) teātra
orķestra māksliniece.
L.Lazdiņa vadīto flautas klasi beidza:
1969.gadā Viesturs Āboltiņš – ansambļa Daile instrumentālās grupas
solists, 1970.gadā – Alda Strazde – Latvijas Radio mūzikas redakcijas
redaktore, 1971.gadā – Vizma Paipala – mūzikas skolotāja Ventspilī, 1972.gadā –
Imants Sneibis – viens no Latvijas vadošiem flautistiem, kas vēlāk neklātienē
beidza asistentūru Maskavas Valsts konservatorijā, ir Operas un baleta teātra
orķestra flautu grupas koncertmeistars, aktīvs koncertējošs flautists (līdz šim
atskaņotas astoņas solo koncertu programmas) un arī pedagogs Em.Dārziņa
speciālajā mūzikas vidusskolā un no 1980.gada arī konservatorijā.
Vēl vecākā pedagoga L.Lazdiņa flautas
klasi ir beiguši: 1974.gadā Silga Mezīte – Em.Dārziņa speciālās mūzikas
vidusskolas pedagoģe, 1975.gadā Agnese Ārgale – toreiz profesionālā pūtēju
orķestra Rīga, bet no 1976.gada rudens jau mūsu Valsts simfoniskā orķestra
soliste, arī koncertējoša flautiste, kas bez tam veic arī pedagoģisko darbu
Jūrmalas pilsētas bērnu mūzikas skolā, 1970. gadā Alberts Gorenko – Daugavpils
mūzikas vidusskolas pedagogs.
Kā jau minēts, 1968.gada februārī,
A.Racbaumam pārceļoties darbā uz Maskavas kamerorķestri, viņa vadīto flautas
klasi konservatorijā pārņēma šī raksta autors Jānis Morics, kas pats beidzis
mūsu konservatoriju 1959.gadā un neklātienes aspirantūru Ļeņingradas
konservatorijā 1964.gadā, toreiz Latvijas Radio un televīzijas simfoniskā
orķestra mākslinieks un pasniedzējs Rīgas Pedagoģiskās skolas mūzikas skolotāju
nodaļā. Kā pirmais viņa vadīto flautas klasi beidza 1970.gadā Mārtiņš
Jauģietis, toreiz Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas,
vēlāk Operas un baleta teātra orķestra mākslinieks, kas līdztekus veic arī
pedagoģisko darbu Tukuma pilsētas bērnu mūzikas skolā un Jelgavas mūzikas
vidusskolā. 1971. gadā konservatoriju beidza Juris Gailītis, studiju laikā un
arī turpmāk Valsts filharmonijas solists, pirms konservatorijas beidzis Em.
Dārziņa speciālo mūzikas vidusskolu (L.Veilandes klase), savas studijas
konservatorijā sācis vēl pie A.Racbauma.
1972.gadā J.Morica vadīto flautas klasi
beidza Juris Ābols, pirms tam L.Veilandes un V.Strautiņa audzēknis Em. Dārziņa
speciālajā mūzikas vidusskolā, pēc konservatorijas beigšanas strādāja par
mūzikas pedagogu vispārējā vidusskolā ar mūzikas novirzienu, dienēja Padomju
armijā, vēlāk otro reizi iestājās konservatorijā, šoreiz kompozīcijas
specialitātē, kā arī 1976.- 79.gados strādāja Operas un baleta teātra orķestrī,
uzstādamies arī kā koncertējošs solists. 1972.gadā neklātienes nodaļu beidza
Silva Krašauska-Krauze (dzim.1948.gadā), toreiz Liepājas mūzikas vidusskolas
pedagoģe, vēlāk profesionālā pūtēju orķestra Rīga flautu grupas
koncertmeistare un Operas un baleta teātra orķestra māksliniece, strādā arī
pedagoģisko darbu Rīgas pils. Maskavas rajona bērnu mūzikas skolā. 1975.gadā
neklātienē J.Morica vadīto klasi beidza Marina Meļņičuka (dzim.1951.gadā) –
Ventspils mūzikas vidusskolas pedagoģe, bet 1977.gadā Zaiga Raitgare – toreiz
Liepājas mūzikas vidusskolas pedagoģe, vēlāk pūtēju orķestra Rīga flautu grupas
koncertmeistare un pasniedzēja Rīgas kultūras un izglītības darbinieku
tehnikumā, pirms konservatorijas Em. Dārziņa mūzikas vidusskolā un arī pirmo
gadu konservatorijā mācījusies pie pedagoga Viļņa Strautiņa. 1977. gadā
iepriekš pieminētajiem pievienojās vēl divi neklātienes nodaļas absolventi –
Valkas pilsētas bērnu mūzikas skolas direktors un pedagogs Guntis Freibergs un
toreizējā Jaunatnes teātra mūziķe, vēlākā Liepājas mūzikas vidusskolas pedagoģe
Liesma Galla. 1981. gadā doc.v.i. J.Morica vadīto flautas klasi beidz vēl
Benedikts Paršovs – Balvu pilsētas bērnu mūzikas skolas pedagogs. Laikā no
1968. līdz 1972.gadam J.Morica vadītā flautas klasē vēl mācījās Valsts
muzikālās komēdijas teātra māksliniece, vēlāk Jelgavas mūzikas vidusskolas
pedagoģe Silva Lobanovska. 1971.gadā darbam paplašinoties konservatorijā kā
pedagogs iesaistījās arī A.Racbauma vadītās flautas klases 1965.gada absolvents
Vilnis Strautiņš. Viņa vadīto flautas klasi kā pirmā 1976.gadā beidza Jogita
Strade, bijusī V.Vanaga audzēkne Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, strādā arī
pedagoģisko darbu P.Jurjāna bērnu mūzikas skolā. 1978.gadā V.Strautiņa klasi
beidz neklātienē Arvīda Purvs, pirms tam Cēsu Alfrēda Kalniņa mūzikas
vidusskolas audzēknis (J.Raslava klase), vēlāk profesionālā pūtēju orķestra Rīga
mūziķis, veic arī pedagoģisko darbu bērnu mūzikas skolas filiālē Mārupē.
1980.gadā konservatoriju absolvēja Natālija Dobrovoļska.
Latvijas Radio simfoniskais orķestris
1926.gadā nodibinājās Latvijas Radio
simfoniskais orķestris. Orķestra flautu grupā toreiz strādāja Voldemārs
Strekavins, Gustavs Peins (toreiz arī 1. Rīgas mūzikas institūta vadītājs) un
Arvīds Reinvalds. 1935.gadā Gustava Peina vietā orķestrī sāka darboties Kārlis
Štrāls, jau no paša sākuma kļūstot par flautu grupas koncertmeistaru. 1940.
gadā V.Strekavina vietā stājās Vladimirs Grigorjevs (1895-1976), kļūstot par
ilggadīgu orķestra pikolo flautas solistu un flautu grupas regulatoru.
1943.gadā Arvīdam Reinvaldam pārtraucot aktīva mūziķa darbību veselības
stāvokļa dēļ, viņa vietā stājās Latvijas konservatorijas 1940.gada absolvents
Viktors Vanags. 1944.gada rudenī sākoties jaunam padomju okupācijas periodam
V.Vanaga vietā orķestrī strādāja agrākā Radio mazā orķestra flautists,
komponists un aranžētājs Teobalds Kraumanis, kuru savukārt 1949. gadā nomainīja
toreiz vēl Jāzepa Mediņa 4.kursa audzēknis Laimonis Lazdiņš (dzimis 1926.gadā),
kurš laika gaitā vēlāk kļuva par ilggadīgu flautu grupas koncertmeistaru (no
1956.gada). 1956.gadā orķestrī sāka strādāt uz pusslodzi, atvieglojot darbu
savam tēvam K.Štrālam, Lilija Veilande, toreiz vēl konservatorijas 5.kursa
studente.
Orķestra sastāvam palielinoties 60-tajos
gados tajā darbojās toreizējie konservatorijas studenti Ivars Birkāns (līdz
1962.gadam) un Vilnis Strautiņš (līdz 1965.gadam).
1963.gadā uz Radio un televīzijas
simfonisko orķestri no Operas un baleta teātra orķestra pārnāca Jānis Morics
(strādāja orķestrī līdz 1977.gada rudenim).1965.gadā V.Grigorjevam dodoties
pelnītā atpūtā, uz orķestri no Operas orķestra pārnāca Alberts Racbaums, kurš
šeit nostrādāja līdz 1968. gada marta mēnesim, kad pārcēlās darbā uz Maskavas
kamerorķestri. Radio un televīzijas orķestrī ar 1968.g. rudeni atgriezās Vilnis
Strautiņš. Līdz ar to orķestra sastāvs nemainījās līdz 1976.gadam, kad flautu
grupas sastāvā sāka praktizēties konservatorijas 1975.gada L.Lazdiņa flautas
klases absolvente Agnese Ārgale ar 1977.gada rudeni ieņemot orķestrī J.Morica
(pikoloflauta) vietu, kurš veselības stāvokļa dēļ devās izdienas pensijā,
turpmāk pievēršoties tikai pedagoģiskai darbībai. 1979.gadā uz Jāzepa Mediņa
mūzikas vidusskolu devās arī L.Veilande un orķestrī sāka strādāt Natālija
Dobrovoļska, toreiz vēl konservatorijas V.Strautiņa flautas klases 5.kursa
studente.
1981.gadā aktīva mūziķa gaitas izbeidza
arī L.Lazdiņš un orķestra sastāvā tika uzņemts Helmūts Zābers, konservatorijas
2.kursa V.Strautiņa flautas klases students. Rezumējot iepriekš minēto Latvijas
Valsts Televīzijas un radio simfoniskā orķestra flautu grupas sastāvs ir šāds:
LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Vilnis Strautiņš – orķestra flautu
grupas koncertmeistars un solists, Agnese Ārgale – grupas regulatore, soliste,
Helmūts Zābers – pikoloflauta un 3.flauta, Natālija Dobrovoļska – 2.flauta un
pikoloflauta.